Garīgās nereliģiskās prakses iedala apzinātības, meditācijas, jogas un elpošanas praktizēšanā. Apzinātība norāda tagadnes brīža apzināšanos, tās praktizēšana sekmē subjektīvo labizjūtu, kā arī uzlabo emociju un uzvedības regulāciju (Keng et al., 2011). Savukārt elpošanas praktizēšana labvēlīgi ietekmē veselības stāvokli kopumā, piemēram, mazina stresu (Zaccaro, 2018). Jogas praktizēšana, integrējot un apvienojot fiziskās (dažādi stiepšanās vingrinājumi ķermenim), garīgās un emocionālās dimensijas, palielina muskuļu spēku un ķermeņa elastību, veicina un uzlabo elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmas darbību, mazina stresu, trauksmi, depresiju un hroniskas sāpes, uzlabo miega režīmu, kā arī uzlabo vispārējo labsajūtu un dzīves kvalitāti (Shin, 2021; Woodyard 2011). Ar meditāciju parasti apzīmē praksi, kas var uzlabot izpratni par sevi, savu prātu un vidi. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri ilgstoši meditējuši, var novērot izmaiņas smadzeņu rajonos, kas saistīti ar stresu un trauksmi. Meditācijas praktizēšana ir arī noderīgs veids, kā sadzīvot un pielāgoties mūsdienu pastāvīgām pārmaiņām (Behan, 2020).
Garīgās nereliģiskās prakses
